manas mājas iekarojusi nepārspējama, nevaldāma diļļu smarža, kas spraucās visās šūnās un nespēj nevienu atstāt vienaldzīgu. pār lauku sāk velties viegli miglas garaiņi, lai gan pēdējie saules stari vēl steidz sasildīt degungalu un es - es sēžu uz lieveņa ar milzīgu tējas krūzi un izgaršoju vasaru. beidzot esmu saņēmusies atgriezties virtuālajā pasaulē ar pilnu atdevi - vismaz šobrīd manī ir tāds spars. turēšu īkšķus, lai šī kļūst par viena spēcīga, plaukstoša bloga dzimšanasdienu un lai manī esošais spēks neizsīkst.
prozit!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru